'cookieChoices = {};'

6.kl. "Darbs ar mapēm un datnēm."

piektdiena, 2010. gada 26. marts
Jēdzieni (no termini.lv):
  • Disks (disk) - datu vide, kas izveidota kā vienas vai vairāku apaļu plašu komplekts, kas pārklātas ar tāda materiāla kārtiņu, kurā var ierakstīt un no kuras var nolasīt datus. Izšķir magnētiskos, magnēto-optiskos un optiskos diskus.
  • Mape (folder, directory) - kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu (ikonu). Mape ir jēdziens, kas ekvivalents direktorijam. Mapē var būt datnes, kā arī citas mapes, un to izmanto kā līdzekli programmu un datu izvietošanai diskatmiņā.
  • Datne, fails (file) - datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, ko glabāšanas, pārsūtīšanas vai apstrādes procesā uzskata un identificē kā vienotu veselumu un kas parasti sastāv no vienādas struktūras ierakstiem.
Materiāli:
Uzdevumi darbam:
  • iepazīties ar pievienotajiem materiāliem (uzmanīgi iepazīties ar LIIS materiālu vai skat.māc.gr. 27.stundu); 
  • izpētīt G.Šeršņeva prezentācijas (1. un 2.daļu);
  • atvērt skolotāja norādīto mapi un nodemonstrēt
  • --- jaunas mapes izveidi;
  • --- mapju un datņu atlasīšanas paņēmienus, 
  • --- mapju un datņu dublēšanu;
  • --- mapju un datņu pārvietošanu;
  • --- mapju un datņu dzēšanu;
  • --- mapju un datņu atjaunošanu no atkritnes.

    11.kl. "Microsoft tehnoloģijas tīmekļa lappušu izstrādei."

    trešdiena, 2010. gada 24. marts
    Uzdevumi darbam:
    • apskatiet pievienotos materiālus;
    • meklējiet informāciju par Microsoft web tehnoloģijām;
    • atrasto informāciju apkopojiet savā emuārā rakstā ar atbilstošu nosaukumu;
    • apkopojumā ievietojiet arī interesnatākās atrastās ilustrācijas (attēls ar URL);
    • pamēģiniet atrast kādu shematisku ilustrāciju (piem. ideju karti - mindmap) par web tehnoloģijām;
    • rakstu publicējiet savā emuārā!
    Materiāli palasīšanai un apskatei (vairums ir angļu val.):
     * * * * *
     Web 2.0
    -------------------------------------------------------

    10.kl. "Darbs ar attēliem un ilustrācijām prezentācijās."

    otrdiena, 2010. gada 23. marts
    Tēmas:
    1. "Gatavu attēlu un māksliniecisku uzrakstu ievietošana slīdā. Zīmējumu veidošana, rediģēšana un noformēšana." - par MS PowerPoint 2007;
    2. "Diagrammu un organizējošo diagrammu veidošana un modificēšana."
    Atgādinājums - visas šīs darbības ar attēliem un ilustrācijām ir jau apgūtas darbā ar teksta redaktoriem, tādēļ darbojoties ar prezentācijām faktiski tās tikai jāatkārto un prasmes jānostiprina!

    Izpildiet formā dotos uzdevumus!

    11.kl. "Skriptu valodas, to iespējas tīmekļa lappušu veidošanā."

    pirmdiena, 2010. gada 22. marts
    Ievadam - definējumi

    Skripts (script) - instrukciju virkne, kas nosaka, kā programmai jāveic kāda specifiska procedūra, piemēram, ieiešana elektroniskā pasta sistēmā. Dažādās programmās skripta iespējas ir jau iebūvētas, dažus skriptus veido automātiski, pierakstot, kādus taustiņus un komandu izvēlnes lietotājs izmanto procedūru laikā. Globālā tīmekļa kontekstā skripts ir programma, kas atrodas kādā tīmekļa serverī un apstrādā no pārlūkprogrammas saņemtos pieprasījumus. (No termini.lv)
    Skriptu valoda ir programmēšanas valoda, kas paredzēta skriptu rakstīšanai, t.i., programmu, kuras izpilda ar citas programmas (interpretatora) palīdzību. Skriptu valodas bieži ir integrētas noteiktā lietojumprogrammatūrā, bez kuras skripti nevar darboties. Tās var būt arī līdzeklis, ar kuru var apvienot dažādās valodās rakstītu programmatūru.
    Skriptu valodas ir interpretējamās, skriptu valodās rakstītas programmas ir lēndarbīgākas, bet tās palīdz ātrāk izstrādāt programmatūru. Šobrīd diezgan aktīvi tiek izmantota virkne skriptu valodu - JavaScript, PHP, Python, VBScript, u.c.
     ---------------------
    Mieru! Ne jau visas skriptu valodas ir jāapgūst. Sākumam būs pietiekami, ja kaut nedaudz ar tām iepazīsimies un iegūsim priekšstatu par vienkāršu skriptu izmantošanas iespējām. Ja nu kāds izlems kļūt par "tīkla projektu koderi", tad viņam noteikti vismaz dažas skriptu valodas nāksies apgūt visai nopietnā līmenī. Hokejisti saka, ka uzvarai reizēm nākas grauzt ledu, tad nu koderiem ir jāgrauž kodu! No tā laikam izbēgt šajā gadījumā diez vai izdosies. Par skriptu valodu daudzumu liecina vietnes www.hotscripts.com ekrānattēla fragments:


    Vipopulārākās, vislabākās...
     Biežāk izmantotās skriptu valodas:
    Citi materiāli:
     Uzdevumi:
    • iepazīties ar piedāvātajiem materiāliem (kaut ar nelielu daļu);
    • w3schools.com vietnē paeksperimentēt ar vienkāršiem skriptiem (sākumā ieteicams darboties ar JavaScript (materiāls) - šeit W3Schools redaktors);
    • dažus gatavus JavaScript piemērus ievietot kādā savā HTML formāta lapā un apskatīt rezultātu pārlūkprogrammā.
    • Vai rezultāts intriģējošs?
    • Nu tad uz priekšu!

    5.kl. "Priekšstats par datorvīrusiem. Darbs ar disketēm."

    svētdiena, 2010. gada 21. marts
    Vīruss (Virus) - programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības: bojā datnes, katalogus un skaitļošanas rezultātus, dzēš vai piesārņo atmiņu kā arī citādi traucē datora darbību.


    Materiāli darbam:
    • LIIS materiāls - saite;
    • Wikipedia par datoru vīrusiem - saite lasīšanai (En);
    • DatorVīrusi (Armands Pučs, Lielvārdes vsk.) - saite lasīšanai (Lasiet, bet neaiztieciet reklāmas piedāvājumus (IQ, utml.), jo Jūsu telefona rēķins visdrīzāk pieaugs vismaz par  6- 8 Ls mēnesī!);
    • prezentācija par datoru vīrusiem - saite lejupielādei (I.Dīriņa un E.Gajevska, Ogres ģimn.);
    • Microsoft par datoru vīrusiem - saite lasīšanai;
    • raksts IT portālā DATUVE par datoru vīrusiem - saite lasīšanai;
    • tiešaistes prezentācijas par datoru vīrusiem (en) - saite-1un saite-2 apskatei.

    Uzdevumi (m.d.):
    • iepazīties ar piedāvātajiem materiāliem;
    • izveidot nelielu konspektu par datoru vīrusiem prezentāciju programmā (izmantot informācijas meklētājus):
    • --- slaids par datoru vīrusu jēdzienu;
    • --- slaids par vīrusu vēsturi (pirmais, skaits, ...);
    • --- slaids par datoru vīrusu tipiem;
    • --- slaids par vīrusu darbību;
    • --- datoru vīrusi Latvijā (Vai ir bijusi kāda vīrusu radīta problēma?);
    • --- dažas piemērotas ilustrācijas.

    7.kl. "Datu pārnešana teksta redaktorā."

    Ikdienā dažādu uzdevumu veikšanai itin bieži nākas datus no izklājlapām pārnest teksta redaktorā - jāprot pārnest gan izklājlapas tabulas, gan izveidotās diagrammas.

    Kā datus iespējams pārnest uz teksta redaktoru?

    1. veids "Datu dublēšana":
    • sagatvot un noformēt datus izklājlapas tabulā;
    • atlasīt pārnesamos datus;
    • PLP => Copy (Kopēt);
    • pārvietot kursoru uz ielīmēšanas vietu teksta dokumentā;
    • PLP => Paste (Ielīmēt).
    2.veids "Objektu ievietošana":
    • sagatavot datus izklājlapā;
    • saglabāt datus vēlamajā formātā (pārnesei uz teksta dokumentu var derēt sekojoši, bet jārēķinās, ka dati būs jānoformē):
    • --- Save As => Save As Type;
    • --- Text (Tab Delimited) - teksta datnē, atdalot ar Tab;
    • --- CSV (comma delimited) - CSV datne, dati atdalīti ar komatu;
    • --- Unicode Text - teksta datnē Unicode formātā;
    • --- Formated Text (Space delimited) - formatēta teksta datnē, datus atdalot ar atsatrpi; 
    • --- Web Page - web lapa;
    • --- PDF - Portable Document Format;
    • ievietot teksta datnē saglabātos datus ar komandām Insert => Object => Object => Create from File... (skat. attēlu);
    • vai Insert => Object un izvēlēties izklājlapu programmu, kurā datus sagatavot un pēc tam to aizverot, dati nonāk teksta apstrādes programmā;
    • vai atvērt teksta datnē saglabātos datus ar komandām Open un izvēlēties vajadzīgo datni.
    3. Diagarmmu pārnešana (skat.attēlu):
    • dublējot;
    • ievietojot kā objektu Insert => Object => Micorosft Excel Chart vai OpenOffice.org Writer ar komandām Insert => Object => Chart.
      Uzdevumi:

      Statistika